Kāda vecene reiz cieši saslima. Visi domāja, ka tā mirs un tāpēc sūtīja pēc mācītāja. Mācītājs tai sniedza sv. vakariņu, bet slimā nevarēja norīt ne maizi, ne vīnu. Mācītājs nu vaicāja, vai slimā neesot apslēpusi kādu lielu grēku. Tā izteica, ka esot gan: mācībā ejot šī pārvērtusies par peli, ielīdusi mācītāja kūtī un zavējusi (būrusi, noskaudusi) viņa lopus. Pēc tam slimā varēja pieņemt sv. vakariņu un nomira mierīgi.