Vienā mājā dzīvojusi saimniece ar savu meitu, abas bijušas raganas. Mājas puisis noskatījies, ka viņas dažreiz vakaros iztaisījušas skalu zobenus, iesmērējušas ar kādiem smēriem sev paduses un tad aizskrējušas pa gaisu. Puisis gribējis zināt, kur viņas skrien un ko tur dara. Viņš nu paņēmis īstu zobenu. apsmērējis ar raganu smēriem sev paduses un ar' ticis aiznests pa gaisu. Viņš nonācis zemē Zilā kalnā, kur bijis ļoti daudz raganu un arī saimniece ar meitu bijušas jau priekšā. Raganas tur kāvušās ar saviem zobeniem, bet neviena netikusi ievainota. Kā nu pienācis puisis ar savu zobenu, tā apkāvis visas raganas un no tā laika vairs raganu pasaulē neesot.

P i e z ī m e. K. Jansons Plāņos uzrakstījis teiku, kur saimniece ragana saslimusi un aizstellējusi dēlu savā vietā uz raganu sapulci. Dēls paņēmis koka zobena vietā izkapti un nocirtis daudz raganām galvas. A. Vaska variantā no Tukuma teikts, ka saimniece ar divām meitām bijušas raganas un aizskrējušas ar koka zobeniem uz jūru. Puisis aizskrējis tur ar izkapti uu sakapājis daudz raganu. «Rītā saimniece ar meitām bijušas sakapātas no vienas vietas.H J. Ramaņa teikā no Bērzaunes ir sacīts (LP, V. 8, 17 piez.), ka puisis skala dūča vietā paņēmis izkapti un nocirtis savai saimniecei degunu. P.Š.