Netālu no Nogales Amulu kapiem ir liels akmens, ko sauc par Šķelto akmeni. Tur zaļās ceturtdienas un lielās piektdienas naktī esot raganu sapulces. Reiz kāds puisis gribējis redzēt, ko raganas sapulcēs īsti dara. Viņš paņēmis izkapti, ielīdis krūmā un gaidījis. Ap divpadsmitiem sajāj liela strīpa raganu - cita uz slotas kāta, cita uz lizes un kur nu kurā. Visām bijušas ro kās koka izkaptis, viņas lēkušas ap akmeni, pļāvušas un saukušas, ka cērt, lai nepazīst. Puisis lēcis ar savu izkapti barā, cirtis un saucis, ka cērt, lai pazīst. Tā viņš daudzas bij ievainojis un vēlāk dabūja zināt, kas tās bijušas.

Par raganu māžošanos pērkons saspēris akmeni deviņos gabalos. Tagadējais akmens ir tik viens gabals no visa lielā akmeņa. Reiz vēlu vakarā vienai sieviņai gadījies iet tur gar kapiem. Un tad neredzējusi ne akmeni, nekā, tik liels melns suns skraidījis apkārt. Sieviņa sākusi lūgt Dievu, tad suns nozudis un lielais Šķeltais akmens atkal atradies.