Sumpurņu zemē dzīvojot cilvēki, kuŗiem ģīmja vietā esot purns kā suņiem. Šai pašā zemē arī dzīvojot tādi cilvēki, kam esot tikai viena acs, viena auss, viena roka, viena kāja. Kad šie: cilvēki saķeroties divatā, tad viņi varot tik ātri kā vējš skriet. Viņi runājot gan kā cilvēki, gan rejot kā suņi, gan izlaižot citādas dzīvnieku skaņas.

P i e z ī m e. Priedes Jēkabs Dolē ir uzrakstijis divas teikas (Etn. III, 1893. LP, VII, I, 994, 5 un 996, 7) par sumpurņiem ar suņu galvām un putnu galvām, kas savā starpā kalŗojot. Tās ir ņemtas no 1001 nakts pasakām,. kādēļ tās pie latviešu teikām nav pieskaitāmas. Citas Lercha-Puškaiša teikas par sumpurņiem (VII, I, 998-1008, 1--11) ir pasakas, kas ievietotas mūsu iepriekšējos sējumos. P.Š.