Senos laikos viens kareivis pārnācis no dienesta un stāstījis, ka viņš esot bijis Kaukāzā. Tur esot tik augsti kalni: kad sievietes izvelējušas drēbes, tad velējamās vāles aizbāzušas aiz mākoņiem.

Tas pats kareivis stāstījis, ka Kaukāzā dzīvojuši milzum lieli sumpurņi, kuriem bijusi tikai viena kāja un roka un pierē viena liela acs, kā cibiņa. Viens viņš paskriet nevarējis, bet kad skrējuši, tad saķērušies pa divi kopā un tad skrējuši tik ātri, kā vējš.