Vīnu reizi nakti vīns zaglis īleida pi vīna boguota zemnīka uz ustobas. Tī jis salasēja vysaida monta: kažukus un duorgus drābus. Kai zaglis vysu itū salasēja, jau gribēja leist nu ustobys, bet ar kuoji aizmatas pi trapis un aizklaudzēja. Zemnīks izdzierdēja, ka uz ustobys nazkas ir. Jis tiuleņ daguoja pi sova struodnīka, kurijis gulēja aizmidzs, pamyudynuoja struodnīku, pajāmja guni, izleida uz ustobys. Struodnīks nu mīga runoj uz sovu saiminīku: «Kū tja vērtīs, nikuo tja nav.» Zaglis dzierdēja, ka nazkas lein uz ustobys, jis tiuleņ vysu montu nūlyka uz tū pat vītu, a pats nu, globuojās lopus tabakā, kura beja lela guba. Zemnīks izkuopja uz ustobys un runoj uz struodnīku: varbyut kas ir, bet struodnīks runoj: nav nikuo, varbyut peļa puorskrēja. Zemnīks puorgoja pi tuo tabaka, kur sēdēja zaglis, bet nikuo naredzēja. Zaglis dūmoj pats sevī: tagan vysu otkon salaseišu un pa kluseņem izleišu par lūgu uorā. Bet kai zaglis leida nu zam lopu, tabaks jam patyka dagunā. Jis cik naturēja aizlics muti ar rūku, bet navarēja apturēt, suoka kuosēt. Zemnīks ar struodnīku tiuleņ izkuopja vēl uz ustobys un suoka meklēt, tja jī īraudzēja zam lopu cylvāku un sagiva. Jī pasadynuoja zagli ustobā, da reita aizsleidzja durovys, a paši nūguoja gulātu un cīši aizmyga. Zaglis īleida skreinī un aplasēja vysu zemnīka naudu un taipat duorgus lītus, dabuoja viervis, pīsēja pi gultys pošu saiminīku un taipat juo struodnīku, tai ka jī ni cik nadzierdēja. Zaglis izjāmja lūgu un izleida uorā un nūguoja, kur jam vajag pa sovu ceļi. Uz reita pazacēļa nu mīga zemnīks, bet nikai navar pīceltīs - verās, ka jis pīsīts ar viervi. Jis suoka klīgt struodnīka. Struodnīks puorzamyuda, ar taipat klīdz, ka navar paceltīs, nalaiž Jū viervi, ar kurim sasīts. Zemnīks un taipat juo struodnīks klīdzja da tuo laika, koleidz atguoja nu pyunis juo sīva, kura gulēja tī nakti un par itū zagli nikuo nadzierdēja. Kod zemnīka sīva atraisēja jū un taipat struodnīku, jī suoka vērtīs skreinī - verās: vysu naudu zaglis nūzoga un taipat duorgus lītus. Nu tuo laika zemnīks un struodnīks vēļ tagan pīmin gudrū zagli.