Viena nupat kā izprecēta mātes meita bijusi ļoti slinka. Citi mājas ļaudis gājuši rītā agri uz riju kult, bet jaunā sieviņa gulējusi mierīgi savā gultā. Vīra tēvs nācis no kulšanas pēc brokastim, bet atradis vedeklu vēl guļam. Tas nu ievedis istabā āzi un sācis to ar rīksti tā pērt, ka daudz sitieni ķēruši arī vedeklu. Perot viņš saucis: «Kiz, ej vāri putru! Kiz, ej vāri putru!» Qtrā rītā jaunā vedekla vairs tik ilgi negulējusi un pieceldamās sacījusi āzim: «Āzi, āzi, ej vāri putru! Tevi kuls ij mani aizņems! »

P i e z ī m e. Šai teikai ir līdzīga pasaka XI. s. nr. 75 (322-330. 1. p.).