Senāk Rīgu nevarējuši ne ar kādu kaŗa spēku iekarot. Tur valdījusi sieviete, tā bijusi ragana. Krievi daudzkārt izmēģinājušies Rīgu pārvarēt: gan pa zemes apakšu rakušies klāt, gan pa zemes virsu, raudzīdami piekļūt, bet viss velti. Sieviete, valdiniece, burdama pārvērtusies par žagatu un apkārt skraidīdama nomaitājusi vai visu kaŗa spēku. Jau krievu cars gribējis ar visiem kareivjiem Rīgu atstāt; te pienācis viens kareivis klāt, Pēteris vārdā, sacīdams: «Es gan varu Rīgu iekaŗot, bet tad man pēc dieni trīs jāmirst. Tā žagata, kas tur skraida, neļauj mums kaujā uzvarēt. Viņa ir Rīgas valdiniece. Ja šo valdinieci nogalinātu, tad Rīga padotos, bet man tad būtu jāmirst.» Krievu cars apsolījis kareivim un viņa radiem daudz bagātības, ja viņš žagatu nonāvēšot. Bet šis atteicis: «Man nav ne bērnu, ne radu - esmu viens vienīgs. Bet ja tu, car, apņemies uzcelt baznīcu, nosaukt to manā vārdā par Pēteŗa baznīcu, tad es žagatu nošaušu. Man tikai vajadzētu tad deviņas sudraba lodes - tādas, kas viena par otru trīs reiz smagākas. Bez tam katrai lodei jābūt 3 zīmēm virsū.» Cars visu to apsolījis, lai tikai varētu Rīgu iekaŗot. Tad kaŗa vīrs atkal ieteicies: «Rīgai vēl vienu reizi ir jāuzbrūk, lai žagata mums pretim izskrietu, kā var to nonāvēt.» Cars devis visu vajadzīgo, pavēlējis arī pilsētai uzbrukt; bet pats noskatījies, kas tur gudrs izjuks. Žagata izskrējusi un Pēteris šāvis žagatai, žagata Pēterim: abas lodes, Pētera un žagatas, saskrējušās viena pret otru. Šāvuši otrreiz - atkal lodes kopā; tomēr Pētera lode jau atcirtusi raganas lodi atpakaļ. Trešā Pētera lode vēl vairāk aiztriekusi raganas lodi atpakaļ. Un tā arvienu vairāk un vairāk, kamēr beidzot abas lodes raganai ieskrējušas krūtīs: viņa novēlusies gar zemi un izdzisusi; Rīga tūliņ padevusies. Cars pavēlējis uzcelt baznīcu, nosaukdams to uzvarētāja kareivja vārdā par Pētera- baznīcu. Šī baznīca ir vēl šodien Rīgā. Bet ragana ikkatru jaungada nakti iznākot no Daugavas, vaicādama: «Vai Rīga gatava?» Cita balss atkal atbildot: «Vēl nav! Vēl viņa ir Pēterim.» Ja kādreiz balss atbildēšot: «Ir gatava!» tad Rīga nogrimšot ar visiem iedzīvotājiem un palikšot šai raganai par mitekli.