Krievu kara pulki paša ķeizara Pētera I. vadībā apsēda Rīgu, ko zviedri bija apcietinājuši. Tomēr krievi panākt nekā nepanāca, turpretī no pilsētas pastāvīgi atskanēja priecīgas zvanu skaņas. Ar izlūkiem bija maz kas izdarāms, tādēļ Pēteris pats pārģērbies iespraudas slepeni pilsētā. Vēlā vakarā skanstis aplūkodams, viņš dzirdēja divus vakts zaldātus sarunājamies. Viens no tiem zobojās par krievu gļēvību: tie nespējot ne badā pamirušu pilsētu ieņemt, to varot izdarīt ar daudz mazāku spēku. Kad zviedru vakts zaldāti izšķīrās, tad Pēteris runātājam - ar nāvi draudēdams - pavēlēja līdzi iet. Zaldāts arī paklausīja. Pētera nometnē zaldāts izstāstīja, ka Rīgu apsargājot viena zviedru princese burve. Tā pārvērtusies par žagatu naktim uzturoties vienā skansts caurumā. Ja pliks cilvēks saulei lecot skansts caurumā ar sudraba lodi iešautu, tad princesei būtu jāpaliek vienmēr par žagatu. Pēteris atgiezās atpakaļ uz pilsētu!, lai izdarītu mēģinājumu ar sudraba lodi. Šaujot zviedru zaldāts uz reizi sadega, bet burve, no cauruma izskrējusi, un uz baznīcas torņa uzmetusies, skaļi iebļāvās: «Rrrr, ķeizars Pēteris arī Rīgas mūros!» Kara virsnieki tūliņ lika vaktim visus vārtus aizslēgt. Sargādamies no gūstniecības, Pēteris piesteidzās vienam vācu kučierim klāt, Švarcam vārdā, kas pašu laiku izveda mēslus. Uzguldamies uz mēslu vezumu, Pēteris lika sev mēslus uzmest virsū un tā to izvest no pilsētas. Kučieris arī tā izdarīja. Uz mēslu čupas žagata vēl ilgu laiku žadzinājusi. Tad Pēteris to nolādējis, lai žagatas izzustu no Rīgas uz visiem laikiem. Tanī pašā dienā krievi ieņēma Rīgu. No šās dienas minētā žagata Rīgas tuvumā -- 5 verstis visapkārt - nemaz nerādoties.

P i e z ī m e. M. Starķis 1872. g. uzrakstījis Lielvārdē teiku (LP, V, 107, 30, 2. Bienemann, L. Sagenbuch, 147, 184, 2), ka poļu ķēniņa meita bijusi burvene, kas pārvērtusies par žagatu un apbūrusi zviedru zaldātu lodes. Beidzot viens «zviedru zaldāts to nošāva ar sudraba lodi.» Simtu gadu vēlāk žagata iznākusi no Daugavas nu prasījusi vienam rīdziniekam, lai atnesot krustu. Rīdzinieks nenesis un žagata iegāzusies Daugavā «atkal savu simtu gadu nogulēt.» Kamēr burvju žagata gulēs Daugavā, tikmēr žagatas Rīgā nerādīsies. P. Š.