Vēl citos latviešu novados šo teiku atstāsta tā. Rīgas ragana esot sēdējusi vienā pilsētas cietokšņa tornī, tādēļ šautās lodes cietoksnim nemaz nekaitējušas, bet gājušas atpakaļ. Tad kareivis Pēteris pratis iepazīties ar Rīgas valdinieces meitu, izvildams no tās, ka viņas māte tikai ar sudraba lodi ievainojama. Pēteris tad ar šādu lodi esot nonāvējis raganu. Mirdama viņa nolādējusi meitu: «Tu, vazaņķe, nogrimsti simtu asu zemē!» Tanī vietā, kur nolādētā meita nogrimusi, stāvot sargs. Ik pēc simtu gadiem meita iznākot, vaicādama: «Vai Rīga gatava?» Ja atbildētu: «Ir gatava!» tad nogrimtu Rīga un senākās valdinieces valsts atjaunotos. Lai šo nelaimi nogrieztu, nolikuši šo sargu.