Pēc Seces varianta šī ragana nebijusi vis pilsētas valdiniece, bet drīzāki pretiniece, īsta rīkste Rīgas valdiniekam. Viņa rīdziniekus dažādi klizmējusi, postīdama viņu labumu, nāvēdama viņus pašus. Pat par čūsku šī ragana pārvērtusies, norīdama ikdienas vienu cilvēku. Tomēr visbiežāki tā rādījusies žagatas izskatā, skraidīdama no vienas vietas uz otru, noburdama daudz cilvēku. Neviens nespējis to nogalināt, jo katrs zinājis, ka nogalinātājam pašam tūliņ jāmirst. Valdnieks solījis lielu naudu tam, kas to nokautu. Beidzot gadījies atlaists kareivis. Reiz, kad ragana par žagatu tornī sēdējusi, kareivis paķēris plinti, ielādējis vaŗa lodi un šāvis, bet žagata nemaz nepakustējusies.Nu šāvis ar sudraba lodi, tad žagata drusku palēkusi uz augšu. Beidzot šāvis ar zelta lodi -- žagata iežadzinājusies vien un spalvas izputējušas vējā uz visām pusēm, bet kareivis arī tūliņ nomiris.