Abpus Aviekstes gravai stiepjas stāva kalnu rinda. Bet divi kalni: Velna kalns un Paugas kalns, viens vienmal gravai, otrs otrmal ir tie visstāvākie un augstākie. Vecos laikos Paugas kalnā dzīvojis pats paugaiņu ķēniņš. Viņš bijis trīs asis gaŗš un vienmēr valkājis dimanta gredzenu ap kaklu. Vienreiz stiprais Miķelis gājis uz Paugas valnu malkas cirst un tik tik pašā galā neuzkāpis nejauši paugaiņu ķēniņam virsū. Paugainis, gar egles saknēm gozēdamies, jau atplētis muti un devies taisni virsū; bet Miķelis visā spēkā sviedis savu cirvi un nocirtis paugaiņu ķēniņam galvu. Nu nomaucis no galvas skaisto gredzenu, iebāzis kulē un sācis mierīgā prātā savu malku cirst. Te uz reizi - kur bijuši, kur nebijuši - mazie paugaiņi tūkstošiem sākuši no malu malām lasīties un, galvas sacēluši, šņākdami devušies šim virsū. Miķelis, nevarēdams vairs nekur glābties, sācis ļekas laist vaļā; bet paugaiņi šņākdami pakaļ. Pār Aviekstes strautiņa laipām skrienot, Miķelis labāk iemetis gredzenu atvarā un visi paugaiņi nu devušies atvarā pēc gredzena; bet tur viņi noslīkuši. Ir otrā, trešā dienā vēl daži paugaiņi atklīduši un metušies atvarā ķēniņa gredzenu meklēt, bet dzīvs neviens vairs neiznācis un tā viņi visi galu dabūjuši, No tā laika Paugas kalnā tikai rets kāds paugainis ieraudzīts.

P i e z i m e. Aviekstes strautiņš ap Velna un Paugas kalnu ietek Ogrē. Par paugaiņiem tur saucot čūskas. P. Š.