Altenes pilskalna drupas pie Kokneses latvieši sauc par zvēru dārzu. Pili tur neesot izdevies uzcelt (A. Bīlenšteins, Magazin XIV B). Pie Ķeguma krāces atrodas skanste, kas samesta zviedru kaŗa laikā. No turienes zviedri braukuši ar laivām uz Kurzemi, zaguši tur lopus un tad slēpušies ar tiem aiz skanstes (P. Zeltiņa). Madlienas baznīcu tikmēr nevarējuši uzcelt, kamēr tur neiemūrējuši vienu cilvēku. Beidzot iemūrējuši meistara sievu Madaļu, pēc kuŗas tad nosaukta arī baznīca (H. Hollanderis, LP, VI, 199, 3). Tādu pašu teiku stāsta par Siguldas baznīcu (Skolniece Z. Grīnberga). Mūku kalnā bruņinieki uzcēluši baznīcu, ko tad poļi esot nopostījuši (A. Gustinovičs, «Balss» , 1886. g. nr 36). Lukstiņas pilī pie Stukmaņiem senāk valdījis viens kungs, ko ienaidnieki reiz izmānījuši laukā un tad nogalinājuši. Pēc tam pils jaunavas pašas lēkušas no augšas Daugavā, gribēdamas peldus izglābties (Censonis, «Balss» 1893. g. nr. 37).