Cēsu apriņķis.
9. Ērgļi, 2. J. Avotiņš Vestienā.
Apmēram 1 km no Jumurdas muižas un tikpat tālu no pagastmājas atrodas neliels kalniņš. Uz tā aug divas ļoti vecas liepas. Senos laikos uz šī kalniņa esot cēluši baznīcu. Pamati jau bijuši uzmūrēti un sākuši mūrēt stāvu, bet ko pa dienu uzmūrējuši, tas pa nakti nobrucis. Tā tas noticis vairāk reizes. Beidzot viens drošs strādnieks apņēmies vaktēt. Līdz pusnaktij viss gājis labi. Kā pusnakts klāt, tā laižas pāri liels, melns putns kliegdams: «Erl! Eri!» un pazudis Ērgļu virzienā. No spārnu vēcieniem jaunceltie mūŗi sabrukuši. Strādnieks rītā to atstāstījis kungam. Tas noteicis, ka te nebūšot lemts baznīcu celt. Iztulkojot putna kliedzienu, kungs nospriedis, ka baznīca ceļama Ērgļos. Tur tad arī to uzcēluši. Neuzceltās baznīcas materiālu izlietojuši muižas ēku celšana;, bet kalnu apstādījuši ar liepām, no kurām divas vēl tagad tur stāv.
P i e z ī m e. Ērglu Skanstes kalns esot tā cēlies. Kad krievi uzbrukuši Ērgļu pilij, tad zaldāti ar cepurēm sanesuši Ogres malā veselu smilšu kalnu, no kuŗa tad šāvuši ar lielgabaliem uz pili. Pēc J. Avotiņa. P. Š.