Ap Raunas pili karots septiņi gadi, jo pilskungam palīdzējis nelabais. Reiz kaŗa laikā kungs uz pils vaļņa uzvēlis alus mucu, uzvedis vērsi, uzmaucis vēršam katrā ragā kliņģeri un lielījies, ka viņa dēļ lai kaŗojot otri septiņi gadi. Reiz viņš pa zemes apakšu aizgājis uz Rīgu. Uz māju braucis kučērs viens pats. Kādā krogā viens kungs to uzaicinājis pie viņa iet pusdienu ēst. Kučērs pabrīnējies, klusi sevī pieminējis Dievu un lepnā pusdiena palikusi par kauliņiem. Citu reiz viņš ar savu kungu skrējis pa gaisu, tā kā kājas viņiem karāt karājušās pie baznīcas torņiem. Kučērs bailēs pieminējis Dievu un atradies beidzot nomests Aumeisterī pie Palvaļņa ezeriņa.