Raunas pils īpašniekam bijis dēls, ko viņš ņēmis vienmēr sev līdz, lai dēls mācītos tēva pēdās staigāt. Bendem, kas dzīvojis kādā būdiņā pie karātavu kalna, bijusi skaista meitiņa. Agrāk, kad kādu pakāruši, arvien bijis arī klāt pils īpašnieks. Par kāršanu ziņots pie baznīcas. Uz karātavu kalnu, kur spriedumu izpildījuši, pils īpašnieks ņēmis līdz arvien savu dēlu. Dēls jau bijis pieaudzis un tēvs uzdevis dēlam vienam pašam izdarīt daudzas lietas pašam par sevi. Arī uz karātavu kalnu dēls gājis viens pats. Bendes meitiņa bijusi skaista un ļoti gudra. Dēls viņu iemīlējis. Viņš lūdzis savu tēvu, lai atļauj viņam precēt bendes meitiņu. Tēvs viņam to neatļāvis. Tad dēls slepeni salaulājies ar šo meiteni un aizbēdzis. Tēvs meklējis savu dēlu rokā. Beidzot viņš viņu atradis uz laukiem pie kāda saimnieka strādājot. Dēls ar meiteni atvesti atpakaļ. Tēvs licis dēlam priekšā, lai šķiras no meitenes, ja ne, tad pakārs. Dēls neatteicies no meitenes. Tad pils īpašnieks licis abus pakārt pie priedes karātavu kalnā.

P i e z ī m e. Bīnemanis raksta (Livl. Sagembuch, 148, 185), ka viens Raunas (Ronneburg) kungs pārdevis velnam savas zemnieku mājas, pieminēdams, ka šīs ziņas ņemtas no Lercha-Puškaiša (VI, 203, 28, 9). Bet L.-P. tur raksta par Rennebergu Sērpils pagastā, nevis par Raunu (Ronneburg). P. Š.