Kad no Bērzaunes ejam, tad kādas četras verstes no Bērzaunes atrodas kalns, pār kutu lielceļš pāri ved un ko par Bērzukalnu sauc. Kalna dienvidus pusē ir divi ezeri, kuŗus tikai kāds šaurs zemes strēķis izšķiŗ.

Kalnā esot senāk varena pils bijusi. Pils pagalmā tikai caur lieliem vaŗa vārtiem varējuši iekļūt. Visapkārt pilij kalna virsu apēnojuši smuidri bērzi, kādēļ arī pils par Bērzu pili nosaukta. No šās pils valdījuši kungi pār apkārtējo zemi. Tur bijusi arī kapsēta, kuŗas aploks esot vēl ir mūsu gadu simtenī bijis manāms ezera ziemeļa rīta stūrī, kas pie minētā kalna tuvāk atrodas. Tad esot vienā vasaras dienā briesmīgs viesulis sacēlies un pili līdz ar viņas iedzīvotājiem ezerā ierāvis un noslīcinājis. Kad pils bijusi ezerā aprakta, tad apkārtējie ļaudis esot pils kapsētas zvanu arī ezerā ielaiduši. Pēc tam zvans esot arvien ezera dibenā skanējis, sevišķi uz nelabu laiku.