Pie kungu kapsētas, pretī Tirzas baznīcai, zem lielas, vecas gobas ir avotiņš, ko sauc par Dzīvības avotiņu. Daži viņu sauc arī par Veselības avotiņu. Vecos laikos šis avotiņš ticis turēts par svētu. Ļaudis domājuši, ka ar viņa ūdeni varot izdziedēt dažādas slimības, sevišķi -- ja to smeļot un lietojot Jāņu vakarā. Tāpēc Jāņu vakaros ap avotiņu bijis kā tirgus: slimnieki nākuši no malu malām. Ieradušies arī pūšļas, kas veduši ap avotiņu slimus un vājus zirgus un citus lopus; slimus cilvēkus izģērbuši un aplējuši ar avotiņa ūdeni. Daži apmeklētāji ņēmuši muciņās un pudelēs ūdeni līdz uz māju, citi aiziedami metuši avotiņā sidraba naudu. Reiz Tirzas kungs aizliedzis avotiņu apmeklēt. Tomēr cilvēku ticība avotiņa ūdenim bijusi tik liela un tik stipra, ka tie nebijuši atturāmi. Tad kungs licis avotiņu aizmest. Bet tikko avotiņš bijis aizmests, kungs palicis akls. Pēc kāda laika viņš licis avotiņu atrakt, izmūrēt ar cementu un arī pats braucis uz avotiņu pēc ūdens. Nu kungs palicis atkal redzīgs un ticējis, ka avotiņš ir svēts.