Par Vestienas baznīcu stāsta šādu teiku. Baznīcu neesot varējuši uzcelt: nakti viss pastāvīgi sabrucis. Beidzot viens gudrs vīrs teicis, ka torņa pamatā vajagot cilvēku iemūrēt, tad nebrukšot. Turpat muižas laukos rakuši ļaudis kartupeļus. Meistars piegājis pie viņiem un prasījis: «Kas vēlās jaunās baznīcas atslēgas glabāt?» Kāda pamuļķīgāka meita no Kuilīšu mājām pieteikusies. To tad ņēmuši un iemūrējuši. Baznīca nu vairs negruvusi.