Paša Burtnieka ezera vidū esot stabs ar zelta jeb apzeltītu vaiņagu. To tur iemējuši, lai ezeru dalītu divi vienādās daļās; tomēr ieraudzīt stabu katram gan nelaimējoties. Trīspadsmitā gadu simtenī Koskula dzimtai piederēja abas ezera malas, četrpadsmitā gadu simtenī ķildai izceļoties nolīga tā, ka vienam brālim paliek Salacas krasts, kur Ostrominskiem cilts piederumi, un otram atkal Burtnieka apgabals. Otrs brālis tad, robežu apzīmēdams, iemējis ezerā ozola pāli ar dzelzs stīpām un pārmainījis savu vārdu par «fon der Pālen».