Apukalna mežos reiz dzīvoja viena skaista latviete, Anna vārdā. Viņai bija daudz precinieku, bet neviens nevarēja iegūt viņas mīlestību. Par visiem vairāk viņu bija iemīlējuši divi kaimiņu dēli, bet jaunava tomēr nevarēja izšķirties, kuŗam dot priekšroku. Tad abi jaunekļi uzsāka cīņu uz dzīvību un nāvi un tikmēr cīnījās, kamēr abi krita pie zemes bez dzīvības. To dzirdēdama skaistā jaunava sākusi gauži raudāt. Arī visi ļaudis nu runājuši: «Anna raud.» Arī tā māja, kur šī Anna dzīvojusi, nosaukta Annarauda. Jaunekļu kauli uz lauka nobalojuši un vienam izrādījušies balti, otram melni kauli. Tās pašas mājas tuvumā ir arī vēl uzglabājušās divas citas mājas: Baltais kauls un Mellais kauls.