Ceturkšņa versti no Trikātas vecās bruņinieku pils, 1ejup uz Abuta upes labā krasta atrodas Trikātas košā kapsēta. Pretim kapsētai otrpus Abula upes stāv Lubmuiža. Senos laikos Trikātas kapsētas vietā bijis lībiešu ciems. Otrā pusē Abulam (Lubmuižas vietā) bijis Lubiņu ciems. Viņos laikos Abuls (kad vēl nebijis aizdambēts ar dzirnavu dambjiem, kad brīvi saticies ar Gauju) bijis īsti bagāts ar zivim, tālab Lībiešu un Lubiņu saimnieki taisījuši tačus. Reiz tomēr taču dēļ abi saimnieki sanākuši naidā: abi gribējuši ieņemt labāko un ar zivim bagātāko vietu. Lubiņu saimnieks, kam nelaimējies šajā lietā, zaudēdams labāko taču vietu, atmaksājis savam kaimiņam diezgan bargi: naktī aizdedzinājis viņa māju - viss nodedzis. Lībiešu ciema saimnieks pēc šāda nedarba nomanījis, ka ar tik ļaunu cilvēku nākamībā draudzības un kopdzīves nevar būt, devies projām uz citu vietu, uz tagadējo Lībiešu ciemu, kur toreiz skaista bērzu birze augusi. Še viņš nocirtis vislielāko egli, kā pirmo koku rijas celšanai, un drīzi uzcēlis jaunajā vietā jaunu māju. Arī Lubiņu ciems jau sen, sen bargās kungu varas iznīcināts. Viņa vietā tagad Lubmuiža.