Pudzis, citādi drošs vīrs, reiz braucis pusnaktī ar rāceņu vezumu no Ansātu muižas. Gar Naudīšu Tuntuļu māju braucot, zirgi piepēži apstājušies un šņākuši. Pudzis paskatījies atpakaļ un ieraudzījis aiz vezuma baltu ķēmu. Viņš aizmetis krustu un nu baltais garniski pārlēcis pār vezumu, pār zirgiem un pazudis.