Pēdējais Bauskas pils lielskungs bijis liels savādnieks. Pa lielākai daļai viņš sēdējis noslēdzies savās istabās un ar kaut ko noslēpumainu nodarbojies. Sevišķi tas bijis novērojams nakti, kad citi gulējuši. Tad no viņa istabas dzirdējuši savādu troksni, kas atgādinājis vēja pūšanu. Visu nakti pa mazo lodziņu spīdējusi gaisma. Par pilskungu runājuši, ka tas esot liels burvis. Visu veclaiku zelta un sudraba naudu, kas glabājusies apakš zemes vienā velvē, kungs esot apbūris, lai neviens to nevarētu uziet. Bijuši tādi, kas kaut kā nokļuvuši pagrabos, bet atpakaļ neviens nav atgriezies. Pagrabos ne ar kādu gaismu nevarot ieiet - pie ieejas tā tūliņ apdziestot.