Reiz Skaistkalnes muižā dzīvojis bargs un ļoti skops kungs. Viņš mācējis ļaudis līdz pēdējam izkalpināt. Par to viņu visi ienīduši un iesaukuši par bargo. Kādreiz kungs sarīkojis lielas medības, uz kuŗām ielūdzis visus apkārtējos muižniekus. Medības labi izdevušās un kungs bijis ļoti priecīgs. Bet mājās jājot, netālu no muižas, zirgs paklupis, un barons aiz bailēm palicis alks. Gan šis gājis pie šādiem, gan tādiem ārstiem, bet kā neticis, tā neticis vesels. Reiz tas sirsnīgi lūdzis Dievu un lūgšanas vidū izsaucies: «Es tev par godu uzceltu baznīcu, ja tu mani darītu redzīgu.» Tiklīdz šos vārdus izrunājis, viņš palicis redzīgs. Nu barons licis tai vietā, kur toreiz zirgs pakritis, celt skaistu baznīcu, un šo vietu nosaucis savā vārdā par Šēnbergu.