Sērpils ir celta uz augsta Daugavas krasta un ūdens no apakšas to vienmēr izskalo. Vecā pils senāk bijusi uz Daugavas salas. Vecos laikos Daugava esot tecējusi uz Dūņas leju, un kur tagad Daugava tek, tur toreiz varējuši pa laipām iet pāri. Pils mūŗiem visapkārt varējuši braukšus braukt, turpretī tagad uz Daugavas krasta vairs nevar ne kājām iet gar mūra ārpusi, un dažās vietās krasts jau ar visu mūri iekritis Daugavā. Zem mūŗiem iet ar velvēm izmūrēti gaņģi. Apakš zemes esot liela grezna istaba jeb pagrabs. Tanī atrodoties melna dzelzs lāde, pilna ar zelta naudu, un uz šīs lādes guļot melns sunītis, kas lādi apsargājot. Tas sunītis esot velns. Ja kāds tuvojoties ar uguni, tad sunītis pūšot uguni nost, un tā neviens nevarot pie lādes tikt.