Vecos laikos bijušas apakš Sērpils vecās pils drupiem divi pagrabi. Kādi droši vīri reiz nodomājuši šos pagrabus izmeklēt. Vienu tie iesējuši virvē un ielaiduši pagrabu dibenā. Šis nu atradis tur slepenas durvis un aiz tām durvim jauki izgreznotu istabu. Istabas vidū bijis galds un uz galda liels zvans. Vīrs domājis zvanu aptaustīt, bet līdz ko rokas pielicis, te istabā palicis drūmīgi tumšs; rokas atņemot ieradies atkal gaišums. Kādā kaktā tas arī ieraudzījis lielu šķirstu, uz kuŗa liels melns suns tupējis. Vīrs neuzdrošinājies suņa aiztikt un tādēļ atvilkts atpakaļ bez kaut kāda panākuma. Daži dienasvidos redzējuši suni gar pagrabiem tekajām un uz reizi nozūdam.