Pašā Abavas upes malā sen senos laikos bijusi Rendas pils. Otrs pilskalns atrodoties pie Rendas Madaiķu mājām. Pilī dzī vojis bagāts valdnieks ar savu vienīgo meitu Milnu. Kaŗos ar svešniekiem kungs bijis brašs: kad ar saviem ļaudim devies ienaidniekam virsū, tad izklīdinājis kā pelavas. Ilgi šis kungs valdījis, bet reizi līdz ar savas meitas brūtgānu kritis kautiņā. Pils ļaudis tomēr uzvarējuši svešos un tad aprakuši mīļoto kungu līdz ar meitas brūtgānu ezera malā, pils tuvumā. No tā laika Milna valdījusi tēva pilī. Bet tad svešinieki atkal uzbrukuši pilij un ieņēmuši to. Milna bijusi skaista jaunava. Viens svešo vadonis iemīlējis Milnu un šī atkal viņu, aizmirsdama pirmo, mirušo brūtgānu. Reiz Milna ar svešnieku staigājusi gar ezera malu. Te ezers pacēlies lielās bangās, gāzies pret pili, kalns notrīcējis un pils nogrimusi kalnā ar visām ēkām un ļaudim, atstādama tikai caurumu. Veļu laikā pa šo caurumu iznākot pa pusnaktim divi balti cilvēki.