No Nurmuižas baznīcas uz pili ejot apakšzemes eja. Nurmuižas barons apsolījis tam lielu naudas summu, kas ieiešot tai ejā. Neviens no muižas cilvēkiem neesot iedrošinājies ejā ieiet. Minētā ejā varot tikt tikai pa lūku, kuŗš atrodas blakus altārim. Kāds svešs vīrs, kuru neviens tur neesot pazinis, esot apņēmies ejā ieiet. Viņš paņēmis degošu sveci, un gājis ejā iekšā, bet pēc brīža esot atgriezies ar sarūsējušu zobenu. Vīrs neko vairāk neesot varējis pateikt, kā tikai, ka gar vienu malu ejai esot bijuši kā zirgu steliņi sataisīti. Steliņos esot bijuši daudzi zobeņi, bultas un stopi. Barons samaksājis svešajam vīram solīto naudas summu un vīrs aizgājis.