Vecos laikos Sabile bijusi īsti liela pilsēta, Kurzemes galvas pilsēta. Viņa stiepusies no tagadējā Sabiles miesta līdz Valgales Dižai muižai, līdz Valgales Jaunās muižas pils kalnam, līdz Ventas upei iepretim Veģu muižai. Veci ļaudis esot redzējuši daudz krāšņu drupu upes ielejā pie Valgales Jaunās muižas Pils un Baznīcas kalna apkārtnē. Daudzi Valgales salmnieki vēl esot lauzuši krastmalās akmeņus un stieģeļus gan savām, gan kungu ēkām. Kaŗi esot saraukuši Sabili tik mazu kā tagad. Uz dažām drupām vēl augot gobas atliekas no viņiem laikiem. No pils kalna, kur atrodas Rendas Valdatu mājas, gājis lielcelš gar Abavas krastu uz Valgales un Sabiles pilim; bet otrpus upes gājis gar krastu cits lielceļš uz Sabiles pilsētu. Šos abus ceļus esot savienojis tas ceļš, kas no tagadējām mežkunga mājām, Krojām; pāri pa Abavu gājis. Kur tagad mežkunga mājas, tur toreiz gar ceļu malām gan arī visgar upi līgojies liels, biezs mežs un mežā slēpušies laupītāju papilnam. Visi šie ceļi, kā arī upes tiltu baļķi, vietvietām ir atliekas no tiem laikiem, kad šejienieši karojuši ar vāciešiem. Vācieši nākuši Sabili iekarot, bet šejienieši uzbrukuši starp Kroju un Taleju mājām vienam vācu kungam, ietriekuši to Abavā un noslīcinājuši. Vēl dažus gadus atpakaļ vecieši runāja, ka Abavas dzelmē varot šitā kunga karītes riteņus redzēt. Otrs šejieniešu kara pulks cīnījies ar vāciešiem pie Veģu muižas un arī iedzinis Abavā, apslīcinādams veseli septiņsimti vāciešu. Pēc uzvaras latvieši lielījušies: «Nu mēs uz Sabiles tilta pariposim ar vācu galvām.»