Senāk uz Tukuma kalna bijusi pils, bet kādā naktī pils nogrimusi ar visiem iedzīvotājiem. Tai vietā, kur pils nogrimusi, atlicis paprāvs caurums. Nu sameklējuši kādu drošu vīru, kas apņēmies caurumā nolaisties, ja viņam par to mūža maizi dotu. Vīrs nolaidies un atradis apakšā spožus zelta vārtus. Vārtus atveŗot, viss mirdzēt mirdzējis zeltā, sudrabā, dimantā. Netālu no pirmajiem vārtiem bijuši vēl otri vārti. Šos atveŗot, nu ieticis tādā pašā pasaulē, kā virszemes. Ļaudis tur strādājuši, staigājuši, ka mudžēt mudžējis. Pēc brīža apakšzemes cilvēki pienākuši tam klāt un pavēlējuši projām iet. Bet šis to nav klausījis, kamēr tad vēl reiz teikuši, lai tūdaļ ejot projām, citādi klāšoties ļoti nelabi. Nu vīrs pakustinājis virvi un uzrāpies atkal šinī pasaulē. Tūlīt sākuši rakt pēc skaistajiem dārgakmeņiem, bet ko pa dienu izrakuši, tas pa nakti sagruvis.

Vēl šodien spokojoties šā kalna tuvumā. Tā reiz viens darbinieks, pusnaktī no Tukuma mājā iedams, ieraudzījis kalna malā spožu uguntiņu. Kāds vecītis sēdējis pie uguns un sildījies. Darbinieks devis labvakaru, bet vecītis to nesaņēmis. Viņš uzsmēķējis savu pīpīti un uzsācis dažādas valodas, bet vecītis sēdējis un sēdējis kā mēms. «Ar dusmīgiem ļaudim man nemīl runāt!» darbinieks sapīcis iesaucies un aizgājis. Bet brīnumi! otrā rītā vīriņš neatron vis pelnus pīpē, bet dukātus.

Citā reizē atkal viens saimnieks sapņojis, ka netālu no minētā kalna, tādā un tādā vietā, pie tā un tā akmeņa - nauda atronoties. Saimnieks tik pasmējies par tādu sapni. Bet otrā naktī to modinājis balts rūķītis un paskubinājis viņu, rītu dienasvidū pie tā akmeņa naudu rakt. Rūķītis vēl aiziedams pieteicis, lai tik no sabīšanās pasargoties, tad nauda būšot kā pelus. Saimnieks paņēmis brāli līdz un nogājis. Laiciņu rokot lāpsta nošlirkstējusi, jo atdūrusies pie liela naudas katla. Racēji, prieka pārņemti, cēluši smago naudas katlu laukā, nemaz neievērodami, ka liels, melns lācis, varenās dzelzs ķēdēs saistīts, šiem aiz muguras guļ un atņirdzies grasās viņus saplēst. To ieraudzīdami, abi tūdaļ izbijušies un nu naudas katls skanēdams nogrimis diezin uz cik ilgiem laikiem.