Pērkoņu mājas esot tas pats būvmeistars būvējis, kas Rīdeļu Vēdes. Bet kad Pērkoņus būvējuši, tad ko pa dienu uztaisījuši, tas no rīta gadījies netālā purvā uz viena kalniņa. Nu šie nezinājuši, ko darīt, kad par laimi, ienācis viens polis, kas par labu naudu solījies padarīt tā, ka būvkoki nekur pa nakti neies, bet paliks, kur būvē. Viņš aizlicis tādu ērmotu krustu priekšā: koki vairs nekur nav gājuši un no tā laika tās mājas tur cēlušās un vēl šodien stāv.