4. Dundaga, 4. J. Dreiers Dundagā. T. Dzintarkalna kr.

Reiz par Dundagu esot valdījis ļoti cietsirdīgs kungs. Viņam piederējušas vairāk muižas un katras muižas vagāram vajadzējis pavasarī nest kungam ziemas nodevas un saņemt pavasara sēklu. Šo sēklu katrreiz vajadzējis izdiedzēt un paziņot kungam, cik graudu izdīdzis. Lauku muižas vagārs reiz nav diedzējis sēklas un tik tāpat paziņojis kungam, ka no simta dīgstot deviņdesmit graudu. Kungs dabūjis zināt, ka vagārs melojis, saucis to tūliņ uz muižu tiesā. Vagārs labi zinājis, ka kunga tiesa pastāv tikai ļaužu mocīšanā, nav gribējis ciest tādas mokas, paņēmis nazi un iegrūdis sev krūtīs. No šā vagāra asinim esot cēlusies pils mūrā sarkanā svītra, ko nekā nevarot aizmūrēt.