Tīļu ciemā dzīvo arī lībieši, kas runā lībiski. Priekš kādiem 200 gadiem Sīkragu ciems esot bijis vismaz divreiz tik liels kā tagad. Tolaik bijis šai ciemā ap 60 māju (tagad ir 30). Arī baznīca bijusi un mācītāja muiža; bet baznīcu esot nospēris zibins, tā nodegusi un jaunu baznīcu tad uzcēluši Maģirvē. Sīkragu ciems bijis arī laba tirgus vieta: tur bijušas vairākas bodes un spīķeris. Vecā spīķeŗa atslēga vēl tagad esot vecajam Trīdmanim un vecās baznīcas zēģele vēl nesen bijusi kādam Lībietim. Pat leiši braukuši šurp tirgoties. Toreiz dižceļš nav vis gajis, kur tagad - pa Būdenes kalnu - bet gar Pepes (Pä ppes) valku taisni pār dižmeža pļavām. Reiz tur vienam mācītājam, no Pepes kalna braucot, salūzuši rati un mācītājs pats nolauzis kaklu. No tā laika arī kalnu iesaukuši par Pepes kalnu (lībiski pä p ir mācītājs) un tāpat arī valku. Vēl tagadējie iedzīvotāji apgalvo, ka šai ciemā senlaikos esot notikušas dažādas kaujas ar svešiem jūrniekiem, un ka kritušie kareivji turpat aprakti ar visām bruņām un ieročiem. Turpat ciemā ir veci kapi, kur pēc vecu ļaužu apgalvojumiem, vismaz ceturto kārtu miroņus glabā. Arī daudz veclaiku lietu kapos atrasts. Tās atradēji, īsto vērtību nezinādami, vai nu klusām pārdevuši pilsētā jeb arī šā tā izniekojuši vai arī vēl dažas tagad glabājot. Arī vairāki kara kuģi prieks kādiem simts gadiem te esot iztriekti no aukas malā un kuģu sadauzītās daļas labi tālu Kangaros iedzītas. Kādā valkā vēl tagad domā tādas kuģu atliekas esam.