Ēdoles pils mantinieki, brāļi Johans un Fridrichs Bēri, abi divi precēja pēc skaistās Dundagas pils jaunavas Zibillas fon Maideles. Bet Johans, lai iegūtu Zibillu, nogalināja vienā naktī savu brāli Ēdoles pilī. Brāļa asinis aptraipīja pils sienmalu. Johans slepeni notīrīja asinis un asins traipēkli, paglabāja brāli lielā godā, tā apslēpdams savu nedarbu. Bet kad Zibillu pēc laulībām pārveda Ēdoles pilī, tad asins traipēklis piepēži palika redzams, nenotīrāms. Johans to redzēdams pārbijās un iekrita drudzī. Vēlāk gan atkal atspirga, bet nu tas vairījās ar cilvēkiem satikties, pa mežu vien apkārt klaidījās. Zibilla sēdēja viena pati dienām Ēdoles pilī vērpdama. Reiz viņai vērpjot ienāca pie viņas mazs vīriņš, lūgdams, lai nākamā naktī atvēlot Ēdoles pilī nosvinēt viņu ķēniņam kāzas; bet jāapsoloties, ka neviens cilvēks to nedabūšot noskatīties. Labi. Ap pusnakti Zibilla guļ, bet pils lielistabā mazie vīriņi svin kāzas. Te par nelaimi pārradīsies pašu laiku Johans no meža, izdzirdis mūziku, skatīsies: ierauga mazo cilvēciņu kāzas. Viss acumirklī pazūd un viņš nu iet modināt sievu, izteikt, ko pieredzējis. Bet Zibilla pārbīstas un stāsta, ko mazajiem vīriņiem apsolījusies un ka nu Johanam būšot kāda nelaime priekšā. Johans, to dzirdēdams, lec zirgā un prom uz mežu. Bet otrā dienā to atrada Ēdoles parkā pie ozola mirušu. Ozolu vēl šodien tur rāda.

Labu laiku pēc tam Zibilla atkal vērpa vienu vakaru pilī. Te ienāks tas pats mazais vīriņš ar zelta vārpstu rokā un saka, ka šo vārpstu dāvinot viņai, tādēļ ka kāzas vēlējusi pilī svinēt; teicis arī, ka viņas vīram viens mazais vīriņš tīšu izbaidījis zirgu, lai kristu un nosistos, tāpēc ka nācis kāzas aplūkot. Beidzot sniegdams zelta vārpstu Zibillai, pieteicis, lai to Ēdoles pilī cieši glabājot, tā esot pils laime. Zibilla tad likusi vārpstu iemūrēt pils lielistabas mūrī, lai tā nekad nenozustu, bet vīra brāļa asins traipēklis nekad nebijis notīrams no mūra. Aizlikuši vēlāk tam skapi: priekšā.

Daudz gadu vēlāk (1835-l841.) Ēdoles barons Ādolfs Bērs un viņa sieva Evelīne likuši pili viscaur pamatīgi izlabot. Tad traipēkļa vietā izlauzuši mūri, ietaisīdami krāsni, lai uguns liesmas šķīstītu noziegumu. Bet divi architekti, kas pili pārlabojuši, piepēži nomiruši viens pēc otra. Ļaudis melsa, ka sen nomirusī Zibilla esot architektus mirinājusi, baidīdamās, ka zelta vārpsta tie neaiztiek mūrī. Beidzot pats barons vadījis izlabojamos darbus, taupīdams jo rūpīgi to vietu, kur vārpsta paslēpta, un tad vairs klizma nenotikusi.