Ventspils apriņķī netālu no Puzes stikla fabrikas atrodas Stūriņa ezers, kas ir pazīstams ar saviem izrobotiem, līkumainiem krastiem un zivju bagātību. Uz dienvidiem no ezera stiepjas plašs tīrelis, kuru parasti sauc par Zvaguļa purvu. Šai tīrēlī nu atrodās tā saucamais Velna dambis, kuŗa viens gals pienāk pie ezera, bet otrs nobeidzas tīrelī.

Par šo dambi pie vietējiem ļaudim ir uzglabājusies šāda teika.

Pie Stūriņa ezera senāk dzīvojis viens velns, kas neesot bijis tik ļauns, kā citi velni, un dažreiz gribējis ļaudim arī labu darīt. Viņš rādījies cilvēkiem dažreiz par smalku kungu ar govs asti un zirga kājām, dažreiz par melnu kaķi ar spīdošām acim, dažreiz atkal kāda cita lopa jeb zvēra izskatā.

Šis velns nu reiz apņēmies pārbērt pār ezeru smilšu dambi, lai cilvēkiem nebūtu jāiet ezeram apkārt. Dabūjis atļauju no velnu ķēniņa, viņš gribējis to darbu izdarīt vienā pašā naktī. Viņš sagrābis vienā reizē tik daudz zemes, cik pietiktu visam dambim, un sācis tās nest uz ezeru. Tīrelī vēl tagad rāda dziļās pēdas, kur velns gājis ar smago smilšu nastu. Zemes stiepdams, velns nokavējies, un sācis jau gailis dziedāt. Nu velns sācis skriet un skrienot viņam izbirušas zemes, no kuŗām tad Velna dambis esot cēlies.

Velns aiz dusmām nu meties ezera dziļākā vietā iekšā un noslīcis. Šo ezera dziļumu sauc par Velna aci.