Tai skaistajā pakalnu virknī, kas pār Vitebskas Latviju stiepjas, vācu vārdā par Wolkenberg iesauktais kalns aizsniedz vislielāko augstumu; viņa virsotnē atrodas vecas pils drupas. Šis kalns guļ Rēznas ezera dienvidus krastā un no trim pusēm paceļas stāvu gaisā, kamēr ceturtā pusē 1ēzeni nolaižas līdzenumā. No kalna virsotnes skats jūdzēm tālu sniedzas zemē iekšā pāri pa tumšiem egļu mežiem, mirdzošiem ezeriem, viļņojošām druvām. Ar šo kalnu stāv sakarā sekošs nostāsts. Senos laikos viss šis apgabals piederējis lepnai lielkunga atraitnei, augstai Volkenbergas valdniecei. Bet tā ka viņai nebijis vīriešu kārtas pēcnācēju, bet tikai trīs skaistas meitas, tad tā visu zemi sadalījusi trīs daļās un katrā daļā uzceltā pils iesaukta jaunās valdinieces vārdā. Vecākā māsa Rozālija dabūjusi Rēzekni (vāciski Rositten); otra Lūcija Ludzu; jaunākā Marija Alūksni (Marienhausen). Mātes pils Padebešu kalnā pēc vecās valdinieces nāves palikusi neapdzīvota - atstāta.