Māras tirgus tika ikgadus noturēts lielā Māŗas dienā (15. aug.) Jaun-Piebalgas tiesā pie Skrāģu kroga Kāpurkalnā. Uz šo tirgu mūsu tēvi un mātes priecājās kā uz kādām kāzām. Tirgū arvien sanāca nabagi, nosēdās kaut kur gaŗā rindā un skaitīja pātarus. Vispirms tos apdāvināja sievietes par visām lietām ar vilnu, no visām mājas aitām salasītu. Pateikdamies un svētību dodami nabagi pasniedza devējām pa sprogai no pērnājās vilnas atpakaļ. Šo vilnu sievietes ietina lakata stūrītī, pārnesa mājā un piejauca par svētību citai vilnai klāt. Kad sievietes bija apdāvinājušas nabagus ar vilnu un ēdieniem, tad nāca vīrieši ar dzērieniem. Dzērienus pirkdami viņi nolauza kādas lapas no alus būŗa un aizsprauda tās aiz savām cepurēm. Mājā šīs lapas piemeta govim pie dzēriena. No tirgus projām braucot visiem vēl vajadzējis dzert «zīles kannu». Viena saimniece reiz aizbraukusi bez zīles kannas uz māju un tai ziemā nosprāgusi govs Par zīles kannu vēl dziedājuši šādu dziesmu:

Es neiešu ārā tirgus

Zīles kannas nedzērusi,

Lai zīlīte nedziedāja

Manā ceļa maliņā.