Zviedru laikos viens zviedru virsnieks atstājis savu kaŗa pulku un apmeties mežā, kur tagad atrodas Barmaņu &127;agasta Juriņu māja. Viņš viens pats ar zobenu uzcēlis sev istabu riju. Vecais Gaujienas mācītājs Hērvāgens esot teicis: ja lielskungs nebūtu atņēmis viņam zobenu un bruņas, tad viņa pēcteči varētu saieties ar visiem lielkungiem, jo zviedru virsnieks bijis augstas kārtas kungs.

Barmaņu pag. Juriņu mājas vecā klētī, zem grīdas, bieži redzēta nauda kaltējamies. Kādā naktī, klētī gulējusi ganu meitene un kāda vecāka sieviņa. Nauda atkal kaltējusies. Aizbultētās durvis atvērušās. Mēneša gaismā varējis redzēt, kā pa durvim ienāk kaŗa vīrs ar trīsstūŗainu cepuri galvā. Ganu meitene paslēpusies staņķī. (Barmaniešos par staņķi sauc resnu bluķi, ar cauru vidu, kur glabājuši labību.) Kad tā no bailēm atjēgusies, svešā kaŗa vīra vairs klētī nebijis. Sieviņa gultā vaidējusi un drīz nomirusi. Viņai visi kauli bijuši salauzīti. Svešais kaŗa vīrs, vecos laikos, zem klētiņas grīdas apslēpis naudu un to tur sargājis.