Augškurzemē Sunākstes mācītāja muižā, priekš kādiem 200 gadiem dzīvoja Pēteŗa Lielā sievas Katrīnas radinieks, kurpnieks Heidebēsts, un lāpīja kurpes. Šai nabaga dvēselei klājās nu gan tā pus slikti un pāris reizu tas žēlojies: «Kāpēc mans radinieks Pēteris mani neatmin?» Bet tas atminējies gan. Vienu dienu nabaga kurpnieka durvju priekšā stāv kibitka un aizved viņu uz cara galma pilsētu. Gribēja pamēģināt ar viņu un citiem ķeizarienes radiem, vai šos vienkāršos ļaudis vēlāk audzinādami, nevarētu padarīt par tādiem, kas var piedalīties pie galma dzīves. Bet liekas, šie audzināšanas mēģinājumi nākuši par vēlu. Tie neizdevušies un kibitka atkal pārvedusi Heidebēstu Sunākstē, kur Beidebēsts atkal lāpījis zābakus, sapņodams par jauko dzīvi cara pilī. Tāda ir tā teika par nabaga Heidebēstu.

P i e z ī m e. Teika par Katrīnu ir vēl iepriekšējās VI nodaļas pirmaiā apakšnodaļā, kur ir runa par Lielvārdi. P. Š.