Kungu dzīve.
1. A. Bī1enšteins, l866. g. «Magazin» XIV. LP, VII, II, 74, 3.
Alsungas kungs (Johans Ulrichs fon Šverīns Kurzemes un Zemgales maršals no 1632. g.) esot dzīvojis ilgāku laiku pa poļiem un ielūkojis vienu kundzi, kas ātrāki pie viņa negājusi, kamēr neesot apsolījies pats katoļu ticību pieņemt un arī alsundz niekiem likt pieņemt. To viņš arī labprāt izdarījis (1634. g.). Alsungas Luteŗa ticības zemnieki gandrīz visi ļāvušies katoļu ticību pieņemt; tikai mazs pulciņš palicis pie vecās ticības un labāk no tejienes .gājis projām. Pašu beidzamo reizi šis pulciņš netālu no muižas apakš vienas liepas vēl ar savu Luteŗa mācī tāju baudījis sv. vakariņu un tad visi izklīduši pa pasauli. Cits vēl stāstīja: mācītājs esot pareģojis teitan, ka katoļi tikām Alsungā būšot, kamēr šī liepa zaļošot; bet ja tā kādreiz kaltīšot, alsundznieki atgriezīšoties, pieņemdami atkal evaņģēlija ti cību. Tāpēc tad arī šo liepu Alsungas katoļi dēvējot par svētu, neviens to neaiztiekot, neievainojot, lai šī vēl labi ilgi zaļotu un uzturētos. Šī svētā liepa ir ļoti veca, bet ne pārmēram augsts koks.