Kungu dzīve.

 

3. M e ž m. l887. g. L u b ā n ā. LP, VII, II, 79, 2.

Kur tagad Lubānas Krievu kapcis; agrāki bijusi mājiņa laupītājiem. Vienu dienu, briesmīgam pērkona negaisam plosoties, laupītāji pašu laiku gribējuši jaunu medinieku kaut. Tas bijis apmaldījies. Bet tanī brīdī ierībējies varens pērkona spēriens, tā kā laupītāji tikko gar zemi nepakrituši. Sabaidīti, tie medinieku pa negaisa laiku izveduši ārā, piesējuši pie koka, teikdami: lai nu lietū izmazgājas, ka var balts aizbraukt uz elli! Laupītāji pēc tam iegājuši atpakaļ mājiņā. Te atkal norībējis varens pērkona dārdiens un medinieks bez samaņas pakritis gar zemi. Pēc laiciņa medinieks atžilbis un ieraudzījis tikai drupu kaudzi mājiņas vietā ; jo spēriens nodedzinājis mājiņu ar visiem laupītājiem. Medinieku atsvabinājis no koka viņa uzticamais suns Ļaudis arī vēl stāsta, ka nebaltās dienās minētā vietā aprakti krievu kareivji.