Tagad no vecās Limbažu pils ir uzglabājies tikai akmeņu mūris. Pilij uzjuma jaunu jumtu un pašulaik viņu izlieto par klēti. Iekšpusē starp mūŗiem atrodas baltas olu trepes, kas stiepjas riņķa veidā starp sienām uz augšu. Trepju ieeja tagad aizmūrēta. Priekš kaŗa pilī atradās daži bruņinieku tēli no veciem laikiem, bet kaŗam sākoties tie visi tika izpostīti, izmētāti, kur kuŗais. Vienā pusē pilij atrodas dzelzs āķis, par ko pastāv dažādi nostāsti. Vieni stāsta, ka āķis bijis ietaisīts tiltu uzvilkšanai un nolaišanai, jo apkārt pilij atradies grāvis, kas tagad jau pa daļai pielīdzināts. Citi turpretim stāsta, ka āķis ticis lietots cilvēku kāršanai klaušu laikos, jo lejup no āķa atrodas iedobums cilvēka augumā. Vecajā pilī atradusies apakšzemes alas ieeja, kas apmēram priekš kādiem divdesmit pieciem gadiem atpakaļ tikusi aizmūrēta. Netālu no pils kādā vietā iebrukusi apakšzemes alas velve. Iebrukumu atrokot atraduši alu, kurā gaiss bijis ļoti slikts. Lai neizceltos nelaimes gadījumi - jo daudzi gribējuši iet pa alu tālāk - toreizējais muižas pārvaldnieks pavēlējis alas iebrukumu ar akmeņiem piepildīt. Apakšzemes ala esot savienojusi veco pili ar sieviešu un vīriešu klosteŗiem. Netālu no tagadējās pareizticīgās baznīcas, iesāņis no Ķezbēŗu kalna esot bijis sieviešu klosteris. l901. gada rudenī, kad tikusi celta jauna krievu baznīca, atraduši arī kādu daļu no sieviešu klosteŗa pamata. Klosteŗa pamats bijis vēl pilnīgi vesels, nesagruvis. Turpat tikuši uzrakti daudz cilvēku galvas kausi un kauli. Netālu no klosteŗa esot zviedru kaŗā kritušo kaŗavīru kapi. Tagad no sieviešu klosteŗa redzams tikai mazs uzkalniņš. No turienes ala gājusi tālāk uz vīriešu klosteri, kas atrodas netālu no tagadējās draudzes skolas.