Ozolnieki piederējuši vecos laikos lielam kungam, Kurzemes hercogam. No ķeizara Pāvila laikiem, kas Ozolu muižu ar visiem ļaudim dāvinājis Kurzemes gubernātoram, palikuši viņi par dzimtsļaudim. Mājas nosaukuši pēc viņu dibinātājiem, pēc pirmā saimnieka. Bet no visām mājām trīs vien vēl dibinātāju pēcnācējiem tagad piederot: Pīrāgi, Paužas un Kaugari; visas citas mājas pārgājušas svešu rokās. Paužu pirmie saimnieki atnākuši no Rīgas, divi brāļi, cītīgi strādnieki, kas labu tiesu naudas sakrājuši ; viens no viņiem aizgājis uz Sloku un tur preču bodi atvēris. Dažas mājas esot noplēstas un pie muižas piedalītas. Tā, kur tagad Straumes muiža, bijušas trīs Dalbiņu mājas: Vidussēta, Galasēta un Mežadalbiņi. Tāpat bijušas trīs Dambrātu mājas, no kuŗām divas izpostītas. No viņām vēl lielā baļķu mežā piesūnojuši veci lauka grāvji redzami un meža malā atronas no Rāts - Dambrātiem arī veci akas grodi. Atkal citas mājas pavisam citus vārdus dabūjušas. Tā Baznīcas Dalbiņi esot agrāk saukti par Putnadvēselēm; Glūdas par Briežaglūdām; Streznas par Briežumuškiem; Kaugarus par Beķeŗu Kaugariem; Paužas par Žagaru Paužām jeb Mežakalējiem. Arī muižas vācu nosaukums Eckhof (pārtulkojums no Ozolu muižas) pārvērties par Paulsgnade.