Senos laikos kādam meistaram baznīca bijusi jābūvē, bet baznīcu nekā nevarējuši uzbūvēt, jo baznīcā esot bijis dzīvs bērns jāiemūrē. Meistaram pašam bijis mazs dēliņš. Tad nosprieduši izzīlēt, kuŗu bērnu ņemt. Visus bērnus tad sasauca uz svētkiem. Bērniem likuši iet rotaļās. Apkārt viņiem apvilkuši riņķi. Kurš trīs reizes izies ārpus riņķa, to nosprieda iemūrēt. Tā arī notika. Visas trīs reizes ārpus riņķa izskrējis meistara dēls. Tā tēvam bijis jāiemūrē pašam savs dēls baznīcā.

P i e z ī m e. Vairāk šādu lokālizētu teiku ir iepriekšējā (VI) nodaļā. P. Š.