Agrākā Vijciema muiža bijusi tur, kur tagad ir kapsēta. Muiža tad esot piederējusi baronam Volfam. Barons muižas meitām visos svētkos uzdevis savērpt zināmu daudzumu smalku dziju. Tās, kas uzdevumu neizpildījušas, barons savā goda dienā licis vest uz muižu, pils priekšā pie stabiem piesiet rokas un apliet ar eļļu. Tad viņš sasaucis savus viesus, apkārtnējos lielkungus, un licis bendēm pie meitu rokām pielaist uguni. Vēl tagad kapsētā zināmās naktīs redzot pie alkšņiem uguntiņas spīdam:

Barona Volfa nežēlība nākusi ausīs arī ķeizaram Aleksanderam. Viņš vienā barona goda dienā atbraucis līdz Valkai un kājām nācis uz Vijciemu. Gaujas malā, kur bijis krogs, ķeizars dzēris alu. Tā kā barona goda dienā nebijis nevienam svešam cilvēkam, ne arī apkārtējiem zemniekiem brīvu, izņemot viņa viesus, muižā ienākt, tad krodznieks par svešo ceļinieku paziņojis baronam. Barons izsūtījis kalpus un licis svešinieku sagūstīt. Kalpi ķeizaru sagūstījuši un iemetuši cietumā, pa kura logu bijis redzams pils pagalms. Kad bende taisījies jau pie meitu rokām ar lāpu pielaist uguni, tad ķeizars izsitis logu un sācis kliegt. Barons licis atvest ķeizaru un noprasījis, kas viņš tāds esot. Ķeizars parādījis savus papīrus, licis atsvabināt meitas un nosodījis baronu. Pēc tam vairs Vijciema muižā meitas netikušas mocītas.