Reiz dzīvojis viens ļoti dusmīgs kungs, kas ļaudis pastāvīgi pēris un mocījis. Reiz lielās medībās ļaudim izdevies saķert vienu lielu briedi. Kungs nu sadomājis ar to briedi jāšis iejāt muižā. Ļaudis lai to tura ar valgiem no abām pusēm un šis pats sēdēs briedim mugurā. Šis nu gan uzsēstas, bet briedis pastāvīgi raustās un spārdās, tā kā kungs nevar brieža mugurā noturēties. Viens nebēdnieks nu iestāsta kungam, lai ļaujas šim apakš brieža vēdera sasiet kājas. Kungs ir arī mierā, un tā nu jāj tālāku. Briedis raustās ko raustās, kamēr pēdīgi izraujas no ļaužu rokām un ieskrien ar visu kungu mežā. Beidzot to tur atraduši sasistu un saraustītu.