Reiz bijuši divi latviešu stiprinieki: Lielkāja un Tutenis. Tie par kungiem nebēdājuši. Kad viņus iemetuši cietumā, tad ar rokām vien saraustījuši visus dzelžus un atkal aizbēguši. Nabagus tie apdāvinājuši bagātīgi, tādēļ ļaudis viņus mīlējuši un kungiem nenodevuši.