Kaŗi.

 

3. G. Fr. Matīsens Turaidā. « Balss» 1888. g. nr. 46. LP, VII, II, 71, 19.

Drusku lejup Turaidas pilij, starp braucamo ceļu un krastu izstiepjas maza terase. Māju uz viņas sauc par Slakteŗu leju. Šis nosaukums cēlies šā. Igauņi reiz pagānu laikos uzbrukuši ar saviem laupītāju kuģiem Turaidai un sākuši apsēst pili, un apkārtnē kaut un laupīt. Lībieši lūguši savus kaimiņus, Siguldas bruņiniekus, palīgā. Tie arī paklausījuši un aizsteigušies Turaidā, aiztrenkuši igauņus no apsēstās pils un sākuši tos vajāt, tā ka iebrucēji tikko vēl patapuši uz saviem kuģiem aizmukt. Bruņinieki un lībieši, nojēgdami viņu nodomu un gribēdami aizkavēt bēgļus, izurbuši naktī viņu kuģus, tā ka šie sākuši grimt. Nu tie glābušies uz sausumu, bet starp Slakteru lejas māju un Gauju bruņinieki un lībieši viņus apkāvuši, tā ka visa leja bijusi ar miroņiem pavisam apklāta. No tā šī ieleja dabujusi nosaukumu Slakteru leja.