Vecie dzērvenieki nereti vien stāsta par zviedru laikiem. Zviedru kara vīri reiz pārgulējuši vienās mājās. Tad dzērvenieku dūšīgās sievas ar savām meitām visus gulētājus noplucinājušas ar verdošu ūdeni. Tikai pats zviedru kroņa princis esot izbēdzis bez cepures, izglābdamies no nāves. Bet mukdams tad arī nozvērējies, ka reizi visādā ziņā tām mājām atriebšoties un savai cepurei pakaļ nākšot. Vēl tagad dzērvenieki saka: «Nu, laiks pieredzēt gan, kad tad tie zviedri īsti nāks sava ķēniņa dēla cepurei pakaļ!»